kaut arī vairs neatceros, kā izskatās āboliņi. Nu nekas, nāks vasara- salīdzināšu.
Aprīļa beigas ir totāla krīze- ļoti, ļoti grūti piespiest sevi zīmēt katru dienu. Daudz darba darbā:), trīs grāmatas, velosipēds gaida, spēka maz.
Bet prātā ir vismaz 3 vērienīgi jauni projekti, kurus gribu uzsākt, kaut arī tie prasīs neredzētu pašdisciplīnu. Iespējams, visa šī ikdienas zīmēšana ir paredzēta tieši tam, lai tuvotos lieliem darbiem. Apzinoties to izaicinājumus un riskus:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru