Mobilizēties ikdienas zīmēšanai ir pagrūti, it īpaši traucē lasīšana:)- iegrimsti grāmatā un negribi vairs neko citu. Taču ārkārtīgi palīdz mūzika- tik daudz, cik šajos mēnešos, neesmu klausījusies sen. Un šis dubultais rituāls- sēsties pie rakstāmgalda un ieslēgt jutūbu- darbojas. Vakarā es pat vairāk gribu paklausīties mūziku un tad jau var arī kaut ko drusku pazīmēt:)
Tad vēl palīdz nēsāt somā blociņu un pildspalvu. Kaut arī nemēdzu pavadīt daudz laika rindās vai transportā, tomēr arī manā dzīvē ir tādas lietas, kā darba sanāksmes vai lietainas dienas, kad pusdienu pārtraukumā neeju ārā.
Protams, varu ieteikt ārējo kontroli (katra darba publicēšanu), taču tas visiem neder. Man-neder noteikti, jo esmu hiperatbildīga un mani šāda apņemšanās padarītu traku un naidīgu ļoti ātri.
.JPG)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru